Šodien ciemā svētki, uzstāsies dīdžejs no Rīgas,
Klāt arī grupa, dziedās, raustīs stīgas,
Skaitīs rīmes ļoti asprātīgas,
Plēsīs faniem ausis neizturīgas.

Ļaudis sastingst gaidās, muzikantiem tuvāk spaidās,
Koncerts būs skaistāks, krāsas pāri visiem laistās.
Muzikanti frāzēm profesionālām mainās,
Uz koncertu atvilcies pat citkārt atturīgais Ainārs.

Bundzinieks vālītes pa gaisu mētā,
Ar kreiso roku, tā viņam nedaudz ērtāk,
Šķiet, gravitācijas likumi vairs nav spēkā,
Perkusiju otrā kursa students aiz sajūsmas lēkā,

Taustiņinstrumentālists pa pogām burās,
Veiklus solo-gājienus iesildīt neatturās.
Kaimiņu Gunārs vēl ilgi par viņu runās,
Slavas dziesmas dziedās visās lauku sētās un druvās.

(Jā!)
Spriedze krājās, pat kurlie un aklie šodien nesēž mājās,
Zālē izstieptiem kakliem viens otram blakus stājās
Bundzinieks uz skaņu veci rājās, piecēlies kājās,
Viņam liekas, ka bungu troksnis par citiem vājāks.

Basģitārists pirmo noti nikni rauj,
Bundzinieks atvēzējās un pa bungām krauj,
Solists "Kamōn" frāzi mikrofonā bļauj,
Pianists sūri sarežģīto noti ārā šauj un pēkšņi...

Piedz. 2x

Bum, bam, korķi ir ārā!
Kā lai tādā tumsā tālāk strādā?
Solists dusmās vārās, basģitārists spārdās,
Kā lai klausītāji dzird dziesmas leģendārās?